Raksti

Nelaimes stundā, tuvos un mīļos cilvēkus zaudējot, svarīgi, lai apbedīšanas birojs izprot mirušā tuvinieka reālo situāciju, jo cilvēka aiziešana mūžībā saistās ar dvēseles sāpēm un izmisumu.

Nāve vienmēr ir zaudējums, kam ir grūti sagatavoties gan fiziski, gan emocionāli.

Cilvēki, kuri stāv uz dzīves un nāves sliekšņa, vai arī viņu tuvinieki bieži piedzīvo īpašas sajūtas un pieredzi.

Dzīves noslēpums un nāves mistērija vienmēr ir bijusi cilvēka apziņas centrā. Kad zaudējam mīļu cilvēku vai saskaramies ar nāves neizbēgamību, mēs meklējam mierinājumu un atbildi uz jautājumu: kas notiek pēc tam?

Nāve ir universāls fenomens, kas skar visus cilvēkus, neatkarīgi no kultūras vai reliģijas. Tomēr dažādas tradīcijas un ticības sistēmas piedāvā unikālus skatījumus uz nāvi un to, kas notiek pēc tās.

Lielbritānija, kas zināma ar savu bagātīgo vēsturi un tradīcijām, izceļas arī ar bēru rituāliem.

Dzīvē gadās brīži, kad nākas pieņemt smagus lēmumus, īpaši, kad aizsaulē aizgājis kāds no tuviniekiem.

Dzīve ir neparedzama, un diemžēl ne viena vien latviešu ģimene ir saskārusies ar sāpīgu pieredzi – ziņu, ka tuvinieks, kurš dzīvo Lielbritānijā, ir aizgājis mūžībā.

Kamēr Latvijā bēres parasti norit pēc noteiktām tradīcijām, citviet pasaulē tiek praktizēti patiešām pārsteidzoši rituāli.

Gandrīz katrs no mums kādā savas dzīves posmā ir aizdomājies par vietu, kur vēlētos tikt apglabāts, vai dzirdējis tuviniekus sakām: “Es gribētu, lai mani apglabā jūras krastā..."

Dzīvē neviens nav gatavs brīdim, kad nākas sastapties ar sāpīgo faktu – ir miris cilvēks no ģimenes vai draugu loka. Šādā situācijā ir ļoti grūti saglabāt mieru, tomēr praktiskie jautājumi jārisina nekavējoties.

Tuvojoties atvadām no tuva un mīļa cilvēka, saskaramies ar daudziem jautājumiem. Viens no tiem – ko drīkst un ko nedrīkst likt zārkā kopā ar aizgājēju?

Dzīves grūtajos brīžos, kad nākas atvadīties no tuvinieka, domas par finansēm bieži tiek atliktas malā. Tomēr bēru organizēšana ir atbildīgs lēmums, kurā sava loma ir naudai.

Mūsdienās kremācija kļūst par aizvien biežāku alternatīvu apbedīšanai zemes klēpī.

Mēs bieži esam gatavi plānot savu karjeru, ieguldījumus un brīvdienas ar lielu rūpību, tomēr ir viens dzīves aspekts, ko daudzi mēdz atlikt uz vēlāku laiku – tas ir jautājums par mūsu pēdējās gribas un vēlmju noformēšanu.

Nāve un bēres ir dabiskas dzīves sastāvdaļas, taču tās vienmēr ir smagas. Vēl sarežģītāks uzdevums vecākiem ir atrast pareizos vārdus, lai par zaudējumu runātu ar bērniem.

Dziļi cilvēka apziņā vienmēr ir mitis jautājums par to, kas notiek pēc mūsu aiziešanas. Vai eksistence beidzas ar pēdējo elpas vilcienu, vai arī dvēsele turpina ceļu jaunā veidolā?

Kapa vietas izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, ko jāpieņem, rīkojot bēres.

Statistika nemelo – kremēšana kļūst par arvien izplatītāku atvadu veidu, un ne velti.

Cilvēka aiziešana un bēres bieži rada dziļas skumjas un tukšuma sajūtu. Tomēr daudzi no mums, kuri piedzīvojuši tuvinieka zaudējumu, saskaras ar fenomenu, ko grūti izskaidrot – sajūtu, ka aizgājējs joprojām ir blakus.

Ir cilvēki, kuru dzīve ir tik koša, ka šķiet pat atvadu brīdī viņu klātbūtne un personiskais stils, joprojām atstāj iespaidu. Reizēm tieši mazās detaļas ir tās, kas palīdz atsaukt visskaistākās atmiņas par aizgājēju.

Ekshumācija ir salīdzinoši reta procedūra, ar kuru lielākā daļa cilvēku savas dzīves laikā tā arī nekad nesaskaras.