Vai bērēs drīkst smieties? Par robežām starp sērām un dzīves svinēšanu

No etiķetes viedokļa atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: bēres ir sēru brīdis, un skaļa smiešanās tiek uzskatīta par necieņu. Tomēr cilvēku emocijas nav tik striktas kā noteikumi, un sēras nav tikai skumjas.

Smiekli bērēs kā psiholoģisks aizsardzības mehānisms
Smiekli sēru laikā bieži atspoguļo cilvēka psiholoģisko vajadzību tikt galā ar smagām un grūti izprotamām emocijām. Tie var rasties kā neapzināts veids, lai mazinātu spriedzi, atvieglotu emocionālo slogu un uzturētu saikni ar citiem klātesošajiem. Šāda uzvedība nenorāda uz nejūtīgumu, bet drīzāk ir dabiska cilvēka emocionālās aizsardzības mehānisma izpausme, kas palīdz cilvēkam tikt galā īpaši sarežģītā brīdī.

Visam sava vieta un laiks
Bēru ceremonijas oficiālajā daļā, piemēram, baznīcā, krematorijā, kapličā vai kapos parasti tiek saglabāts nopietns un atturīgs noskaņojums. Savukārt pēc apbedīšanas ceremonijas un pie bēru galda smiekli bieži vien ir klātesoši. Šeit gan īpaši svarīgs ir konteksts.
Ja aizgājēja dzīve noslēgusies dabiskā ceļā un sēras nav saistītas ar pēkšņu, vardarbīgu vai īpaši traģiski, cilvēki nereti dalās siltās atmiņās un dzīves anekdotēs, kas piedzīvotas kopā ar aizgājēju. Tas parāda, ka robeža starp sērām un dzīves svinēšanu nav stingra līnija, bet gan pakāpeniska pāreja. Ja smiekli rodas no mīlestības, pateicības un kopīgām atmiņām, tie parasti netiek uztverti kā necieņa, bet gan kā apliecinājums aizgājēja dzīves nozīmei.

Kultūras tradīcijas un personiskās izvēles
Latviešu kultūrā bērēs un kremācijas laikā tradicionāli dominē atturība un klusums, īpaši oficiālajā ceremonijas daļā. Tas atspoguļo cieņu pret aizgājēju un sērojošo tuvinieku emocijām. Tomēr sēras nav vienveidīgas, un arī mūsu kultūrā pastāv situācijas, kurās smaids un smiekli var izskanēt ne tikai piemiņas mielastā, bet reizēm arī pašas apbedīšanas ceremonijas laikā.

Šādi brīži parasti rodas tad, kad atvadīšanās tiek veidota personiski ar runām, atmiņu stāstiem vai simboliskiem elementiem, kas atspoguļo aizgājēja raksturu, dzīvesveidu un attieksmi pret dzīvi. Ja aizgājējs bijis sirsnīgs, humoru mīlošs cilvēks vai arī savas dzīves laikā paudis vēlmi pēc gaišākām, mazāk formālām atvadām, tuvinieki cenšas šīs vēlmes respektēt. Šādā kontekstā smiekli nav nejauši vai nepiedienīgi, bet gan atbilde uz kopīgām atmiņām un dzīves pieredzi.

Svarīgi uzsvērt, ka šāda emocionālā reakcija parasti ir klusa, īslaicīga un organiski iekļaujas ceremonijas noskaņā. Tā nav skaļa jautrība, bet drīzāk kopīgs smaids vai smieklu mirklis, kas palīdz atvieglot emocionālo spriedzi un ļauj sērotājiem uz brīdi sajust tuvību vienam ar otru.

Cieņa, empātija un individuāla pieeja atvadām
Galu galā vissvarīgākais kritērijs ir empātija un spēja sajust apkārtējo emocionālo stāvokli. Ja smiekli vai smaids rodas dabiski, netraucē citiem sērot, nepievērš uzmanību pašam runātājam un neizklausās pēc izsmiekla, tie parasti tiek uztverti kā cilvēciska un pieņemama reakcija. Šādā veidā sēras un dzīves svinēšana var pastāvēt līdzās, palīdzot cilvēkiem atvadīties godīgi, patiesi un savā veidā. Neatkarīgi no tā, vai tiek rīkota tradicionāla vai individuāla apbedīšanas vai kremācijas ceremonija, katras atvadas ir ļoti personiskas. Apbedīšanas birojs “Angel Debesīs” piedāvā profesionālu atbalstu visos bēru organizēšanas posmos, pievēršot uzmanību katras ģimenes vajadzībām.