Nāves tuvuma pieredze – ko stāsta tie, kas “atgriezušies”?

Kas notiek brīdī, kad dzīvība gandrīz izslīd no rokām? Daudzi, kuri bijuši ļoti tuvu nāvei, apgalvo, ka piedzīvotais ir mainījis viņu skatījumu uz dzīvi, bailēm un vērtībām. Šo fenomenu dēvē par nāves tuvuma pieredzi. Kopā ar apbedīšanas biroju “Angel Debesīs” ielūkojamies, kas ir šī noslēpumainā un dziļi personīgā pieredze un kā tā maina cilvēku dzīves?

Kas ir nāves tuvuma pieredze?
Nāves tuvuma pieredze (NTP), angļu valodā pazīstama kā near-death experience, ir apziņas pārdzīvojums, par kuru stāsta cilvēki, kuri bijuši ļoti tuvu nāvei, bet izdzīvojuši. Šāda pieredze parasti notiek brīžos, kad cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta un organisma pamatfunkcijas ir kritiski traucētas. Tas var notikt sirds apstāšanās, smagu traumu, komas, nosmakšanas vai liela asins zuduma rezultāta, kad organisma dzīvības funkcijas ir ļoti vājas vai īslaicīgi apstājušās.

Zinātnieki nāves tuvuma pieredzi skaidro dažādi. Medicīna to saista ar smadzeņu darbības izmaiņām, skābekļa trūkumu un neiroķīmiskajiem procesiem, savukārt psiholoģijā to aplūko kā apziņas reakciju uz lielu stresu. Lai gan nav viennozīmīga zinātniska skaidrojuma, daudzi cilvēki atzīst, ka nāves tuvuma pieredze ir būtiski mainījusi viņu attieksmi pret dzīvi un nāvi, samazinot bailes no nāves un pastiprinot dzīves jēgas apziņu.

Ko piedzīvo tie, kas bijuši uz robežas?
Cilvēki, kuri pārdzīvojuši nāves tuvumu, bieži stāsta par sajūtu, ka viņi pamet savu ķermeni un vēro notiekošo no malas. Daži atceras, ka it kā redzējuši sevi guļam uz operāciju galda vai avārijas vietā, dzirdējuši ārstu balsis vai ātrās palīdzības sirēnas, kuras vēlāk spējuši aprakstīt pārsteidzoši precīzi. Nereti šai pieredzei seko kustība caur tuneli vai telpu, kas ved pretī spilgtai gaismai. Šajā stāvoklī bieži parādās dziļš miers un bezbailība. Cilvēki stāsta, ka visas ikdienas raizes pēkšņi zaudē nozīmi un paliek tikai pieņemšana. Daži apraksta tikšanos ar mirušiem tuviniekiem, piemēram, vecākiem, vecvecākiem vai citiem radiniekiem, Bet citkārt pieredze izpaužas kā ļoti ātrs un emocionāli intensīvs dzīves pārskats, kurā būtiskākais nav sasniegumi, bet gan attiecības ar līdzcilvēkiem.
Reklāma

Daudzos stāstos parādās arī tādi robežmotīvi, kā upe, durvis, migla vai neredzama līnija, aiz kuras ir sajūta, ka atgriešanās vairs nebūtu iespējama. Daži uzsver, ka lēmums atgriezties bijis apzināts, citi, ka viņus it kā maigi, bet noteikti nosūtījuši atpakaļ. Interesanti, ka bailes šajos stāstos gandrīz vienmēr pazūd, un to vietā nāk miers un dziļa pārliecība, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt. Tieši šo mieru dzīvajiem bieži ir visgrūtāk saprast un pieņemt, saskaroties ar zaudējumu savā dzīvē.

Kā šī pieredze maina dzīves vērtības?
Saskaroties ar nāves tuvuma pieredzi, cilvēki bieži maina savas prioritātes. Materiālās lietas zaudē nozīmi, bet priekšplānā izvirzās attiecības, laiks ar tuviniekiem un jēgpilnāka ikdiena. Arī atvadīšanās no tuviniekiem iegūst dziļāku nozīmi. Tās vairs nav tikai bēres, bet iespēja ar cieņu, mieru un sakārtotību noslēgt svarīgu dzīves posmu.

Klusa palīdzība grūtā brīdī
Par nāvi runāt nav viegli. Taču dzīve un šādas pieredzes atgādina, agrāk vai vēlāk ikvienam nākas saskarties ar atvadām. Šādos brīžos visvērtīgākā ir klusa, profesionāla un cilvēcīga palīdzība, kas ļauj saglabāt cieņu un mieru, kad pasaule šķiet apstājusies. Ja šādā dzīves brīdī nepieciešams apbedīšanas birojs Rīgā, “Angel Debesīs” jau daudzus gadus sniedz apbedīšanas pakalpojumus, organizējot bēres un kremāciju, un nodrošina pilnu atbalstu, no dokumentu kārtošanas līdz repatriācijai un bēru organizēšanai, ļaujot tuviniekiem šajā laikā koncentrēties uz atvadām un piemiņu.