Apbedīšanas piederumi

Pareizticība un katolicisms ir divas lielas kristietības nozares, kurās krusts ir galvenais ticības simbols. Viena no būtiskākajām atšķirībām ir Jēzus Kristus attēlojums: Uz katoļu (latīņu) krusta Kristus biežāk attēlots ciešanās - ar noliektu galvu, izteiktām fiziskām mokām, kājas parasti sakrustotas un pienaglotas ar vienu naglu. Uz pareizticīgo krusta Kristus biežāk attēlots kā nāves uzvarētājs - ar atvērtām plaukstām un taisnām rokām, kājas pienaglotas atsevišķi ar diviem naglām. Šāds attēlojums simbolizē ne tikai ciešanas, bet arī augšāmcelšanos un pestīšanu.

Atšķiras arī krustu forma:

• katoļu krusts ir klasisks četrstūrains (latīņu) krusts;
• pareizticībā izplatīti sešu un astoņu staru krusti. Astoņu staru krustam papildus ir augšējā un apakšējā šķērssija, turklāt apakšējā parasti ir slīpa

Viennozīmīgas atbildes nav - tas ir atkarīgs no ģimenes tradīcijām un paša cilvēka vēlmēm. Ja cilvēks dzīves laikā ir sagatavojis sev apģērbu, tas bieži ir simboliski svarīgi, un tuvinieki cenšas šo vēlmi ievērot. Citkārt izvēlas tīru, jaunu apģērbu kā cieņas un sakoptības simbolu. Svarīgākais - lai izvēle atbilstu mirušā vai viņa tuvinieku vēlmēm.

Mirušo ģērbj pilnībā - tāpat kā dzīvu cilvēku. Nepieciešams sagatavot:

• apakšveļu;
• pamata apģērbu (uzvalku, kleitu vai citu izvēlēto apģērbu);
• zeķes, zeķubikses vai zeķes;
• apavus. Apģērbs var būt gan jauns, gan tāds, ko cilvēks valkāja dzīves laikā - svarīgi, lai tas būtu tīrs un kārtīgs. Apavi ir vēlami. Ja piemērotu apavu nav, apbedīšanas birojā iespējams iegādāties speciālas rituālās čības.

Jā, pareizticīgajā tradīcijā krāsai ir simboliska nozīme. Tuvinieki bērēs un piemiņas brīžos parasti valkā tumšu apģērbu, visbiežāk melnu, kas simbolizē sēras un skumjas. Mirušajai sievietei tradicionāli uzliek baltu lakatu - kā garīgās tīrības, miera un pārejas uz mūžīgo dzīvi simbolu.

Jā, tas ir ierasts. Uz lentēm parasti norāda to personu vārdus, no kurām vainags ir, kā arī īsus atvadu vai piemiņas tekstus.

Nē, vainagi nav obligāta apbedīšanas sastāvdaļa. Tie ir cieņas un piemiņas apliecinājums, ko izvēlas pēc tuvinieku vēlmes.

Pareizticīgajā tradīcijā pārklājs (savs) tiek izmantots un tam ir simboliska nozīme. Tas simbolizē garīgo tīrību, mieru un pāreju uz mūžīgo dzīvi, kā arī izsaka cieņu pret mirušo. Tomēr katrā gadījumā lēmums tiek pieņemts, ņemot vērā ģimenes tradīcijas un vēlmes.

Jā, tas ir iespējams, taču tas ir atkarīgs no ģimenes vēlmēm. Ieteicams iepriekš saskaņot ar tuviniekiem, vai fotografēšana vai filmēšana ir pieļaujama.

Parasti nepieciešams:

• mirušā pase vai personu apliecinošs dokuments;
• apģērbs apbedīšanai;
• ja ir - medicīniskie dokumenti (piemēram, miršanas apliecība vai izziņa). Pārējos organizatoriskos jautājumus apbedīšanas birojs palīdz nokārtot.

Šādā gadījumā apbedīšanas birojs var piedāvāt rituālo apģērbu vai atsevišķas tā daļas (piemēram, kreklu, kleitu, čības). Tas ļauj nodrošināt visu nepieciešamo arī īsā laikā.

Nē, tas nav obligāti. Lielāko daļu nepieciešamo preču (zārku, vainagus, apģērbu, piederumus) var izvēlēties un iegādāties apbedīšanas birojā, ņemot vērā vēlmes un budžetu.